MAKLN Apoiu Politika Nasional Reparasaun Ba Sobrevivente Sira

69

Dili – (05 Marsu 2026), Centro Nacional Chega!I.P organiza Konferénsia Nasional kona-ba Politika Reparasaun ho tema “Reparasaun Nu’udar Dalan ba Dignifika Vitima Konflitu Politiku 1974 -1999”, ne’ebé hala’o iha Salaun Konferensia Centro Chega!, Antigo Comarca Balide. Konferénsia ne’e ho objetivu halibur opiniaun ka sujestaun no rekomendasaun sira husi partisipante sira hodi kompleta Esbosu Politika Reparasaun no Esbosu Lei Reparasaun ne’ebé iha ona. Alende ne’e, kontinua hasa’e koñesementu partisipante sira nian kona-ba asuntu reparasaun no mos kontinua hala’o advokasia relasiona ho asuntu reparasaun ba vítima sira.

Oradór sira ba konferensia mak hanesan, Sr. Hugo Maria Fernandes atual Diretór Ezekutivu Chega! ko’alia kona-ba “Mandatu Centro Chega!I.P no Servisu Reparativu sira Vitima no Sobrevivente sira”. Dra. Bárbara Oliveira atual Konsultora iha Jurídico Social Consultoria (JU,S) ko’alia kona-ba “Reparasaun Nu’udar Politika Nasional Ida: Aprezentasaun Esbosu Politika Nasional Reparasaun ba Vitima Konflitu Politiku 1974-1999”. Sr. Virgílio da Silva Guterres “Lamukan” atual Provedór Provedoria Direitus Umanus no Justisa (PDHJ) ko’alia kona-ba “Kna’ar Estadu Nian hodi Garante Protesaun no Promosaun ba Direitus Umanus no Justisa”, no Exelensia Vise Ministra Solidariedade Sosiál no Inkluzaun (V-MSSI), Céu Brites ko’alia kona-ba “Politika Governu nian kona-ba Protesaun ba Ema Vulneravel sira”. No modera husi Inocêncio de Jesus Xavier atual Diretór Ezekutivu FONGTIL no mos Membru Konsellu Administrasaun Chega!.

Iha diskursu abertura konferensia, Ministru Asuntu Kombatente Libertasaun Nasionál (MAKLN), Gil da Costa Monteiro “Oan Soro” hateten, nia parte apoiu politika nasional reparasaun ba sobrevivente sira liu husi Esbosu Politika Reparasaun no Esbosu Lei Reparasaun ne’ebé Centro Chega! hamutuk ho parseiru sira prepara tanba bele fo solusaun ba problema sobrevivente nian.

Nia hatutan, problema sobrevivente nian nu’udar problema nasaun nian tanba iha ligasaun ho istória luta Timor-Leste nian ba ukun rasik-an. Iha lei Kombatentes Libertasaun Nasional nian ne’ebé hetan ona alterasaun husi Parlamentu Nasional (PN) iha tinan 2024 no iha lei ne’e ko’alia kona-ba patriota da libertasaun. Entaun Esbosu Politika Reparasaun no Esbosu Lei Reparasaun mai atu bele fo solusaun di’ak liu-liu ba nia mekanizmu implementasaun.

“Mai ita hamutuk fo solusaun, fo forsa ba politika ne’ebé ita prepara ne’e, ita prepara atu bele fo solusaun ba ita nia problema liu-liu iha área ida istória luta libertasaun nasional”, dehan Ministru iha abertura Konferensia Nasional.

Ministru deklara katak, ba oin nia sei kria planu atu halo reuniaun ida entre organizasaun ka instituisaun sira ne’ebé tau matan ba istória hanesan Arkivu Muzeu Rezisténsia Timor-Leste (AMRT), Konselu Kombatente da Libertasaun Nasional (KKLN), Centro Nacional Chega!I.P (CNC I.P) no Komite Orientadór 25 atu hamutuk hodi buka solusaun ba problema istória pasadu nian.

“Ita nia oan sira agora dadaun ne’e sira nia inan aman halo istória maibé, sira nia oan, kiak ba istória, ne’e problema boot kuandu nain rasik halo istória, depois nain rasik lahatene konta istória ne’e dezastre ida. Hanesan ai ida karik, nia tahan mak buras, nia fuan mak tebar maibé nia abut lakaer rai metin ne’e problema boot”, Ministru preokupa.

Diretór Ezekutivu Centro Nacional Chega!I.P, Hugo Maria Fernandes hateten, konferensia nasional ne’e atu halibur opinioes, sujuestoes no rekomendasoes husi entidade hotu-hotu atu mellora Esbosu Politika Reparasaun no Esbosu Lei Reparasaun nian.

“Konsulta públiku ida ne’e ita sei halo dala haat iha tinan ida ne’e antes fulan Juñu. Ita hahu ho konsulta públiku iha Dili no ita sei halo konsulta públiku iha Aileu , iha Bobonaro-Maliana no ikus iha Viqueque. Planu ida ne’e to’o iha fins de Março para depois hetan ideias komentarius no sujestoes ruma hodi hadi’a no hametin liu tan esbosu ne’e”, Diretór esplika.

Nia salenta katak, servisu ba preparasaun Esbosu Politika Reparasaun no Esbosu Lei Reparasaun ne’e la’os servisu Centro Chega! nian de’it, maibé servisu koletiva tanba involve husi liña ministeriais, entidade estadu no governu nian. Esbosu Politika Reparasaun no Esbosu Lei Reparasaun ne’e kria nu’udar jestu ida atu hatudu katak medida reparativu sira ne’e la’os buat ida ne’ebé mak difisil atu implementa.

Durante ezistensia tinan ualu nia laran, Centro Chega!l.P introdus no materializa ona programa reparasaun ba vítima vulneravel liu, liu husi implementasaun atividade sira hanesan: Hari Uma Memória ba Esperansa (UMbE) ba vítima hamutuk 26, introdus progama hakbit ekonomia liu husi fundus ki’ik ba grupu vitima 15, oferese ona bolsa estudu ba vítima nia oan hamutuk ema nain 36, servisu hamutuk ho Ministeriu Solidariedade Sosiál no Inkluzaun (MSSI) oferese pagamentu pontual ba vitima hamutuk ema na’in 443, liu husi koperasaun ho APPSTL fo ona tratamentu saude mental ba vítima ne’ebé hetan moras mental husi konflitu pasadu hamutuk ema nian 36 no hari ona monumentu sira nu’udar reparasaun simboliku inklui organiza ona komemorsaun ho vitima sira hamutuk dala-67.

Reprezentante Vise Ministru Asuntu Parlamentar (VMAP), Aniceto Guro Berteni Neves atual Membru Konsellu Administrasaun Chega! esplika, nia parte apresia ho inisiativa Centro Chega!I.P  ne’ebé organiza ona konferensia nasional ne’e atu bele halibur ideia, opiniaun, sujestaun no rekomendasaun husi entidade sira hodi mellora Esbosu Politika Reparasaun no Esbosu Lei Reparasaun.

Entertantu, konferensia ne’e partisipa husi entidade sira governu nian, sosiedade sivil, akademiku, juventude no organizasaun rejistensia sira no konferensia nasional ne’e la’o ho di’ak.

Media Chega!.




Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

X