Istória Abilio de Araujo ”Funu Nafatin”, Husi Suku Darulete

120

Mai ita hatene ema nian istória pasadu durante konflitu polítiku (1975-1999) liu husi programa Hatutan Memória. Nune’e, iha publikasaun ida ne’e, ami fahe informasaun ba maluk sira kona-ba istória Abilio de Araujo ”Funu Nafatin”, husi Suku Darulele, Postu Administrativu Liquiça, Munisipiu Liquiça, oan husi Duarte Gustavo no Rita dos Santos.

Abilio konta tuir nia istória pasadu; hau hahú involve-an iha organizasaun klandestina iha tinan 1991 i hau hanesan xefe ba OJT (Organizasaun Juventude Timor) iha tempu ne’ebá. Hau hamutuk ho maluk sira ami fó apoiu nesesidade baziku hanesan hahán, sigaru, susu-ben ba FALINTIL (Forcas Armadas da Libertação Nacional de Timor-Leste) sira iha Ai-laran. Hau hetan kapturasaun husi forsa Indonézia iha Suku Dato (Ramtau) iha tinan 1998, iha tuku 15:00 lokraik, iha kalan ne’e kedas forsa Indonézia sira lori hau ba KODIM (Komanda Distrik Militer) Liquiça, hodi halo interogasaun no halo torturasaun ba hau iha kalan ne’e kedas”.

Iha sela laran forsa Indonézía sira halo torturasaun ba hau to’o ran naksulin iha kalan ne’e. Iha kalan boot tuku 12:00 forsa Indonézia kesi metin hau nia matan hiit no so’e hau tama ba kareta ida nia laran, iha kareta laran sira sama metin hau-nia ulun no lori hau mai iha polisia Liquiça nian. To’o iha polisia Liquiça mak sira foin kore hau nia matan, sira tau borgol ba hau nia liman depois mak sira halo interogasaun no husu hau hatene FRETILIN (Frente Revolucionária de Timor-Leste Independente) ka lae?. Hau hatan, “ tanbá hau GPK hó FRETILIN ne’e mak ohin loron ita boot sira kaer ona hau ne’e”. Kalan ne’e polisia sira lori ahi sunu hau nia oin, lori kadera hanehan hau nia ain to’o hau book-an mós la di’ak. Iha kalan boot sira dehan atu futu rai-henek kesi iha hau nia kakorok hodi ba soe iha tasi ka hakoi moris de’it hau maibé sira la halo.

Iha dadersan rajawali kareta isin ida mai baku tan fali hau iha KAPOLRES (Kepala Kepolisian Resor), hau nia isin ne’ebé mak kanek ran sai barak fila fali hau sente atu mate iha tempu ne’ebá, depois sira hatama hau ba sela laran, durante loron ida tomak hau han dala rua de’it dader ho meiudia, hahán ne’ebé sira fó ba hau sira kahur ho karon fulun, nune mos bee ne’ebé sira fó ba hau atu hemu sira tau iha masa aqua fatin ne’ebé fóer mak fó ba hau hemu.

Polisia sira kastigu hau iha sela Polisia Liquiça, maibé la kleur de’it sira lori hau ba kastigu iha prizaun Becora-Dili durante tinan Ida. Molok akontesementu tinan 1999, hau halai sai ba ai-laran, hau nia uma milisi sira sunu, animal mós milisia sira han hotu, sira atu oho tan hau nia inan ho aman iha tinan 1999. Tanbá torturasaun maka’as ne’ebé mak hau hetan iha tempu ne’ebá, ikus mai hau sofre moras ne’ebé grave hanesan sente moras no toos uainhira so’e bee boot no soe bee kiik kahur ho ran. Hau nia aman kiik ida mak buka ai-moruk tradisional fó ba hau hemu mak hau di’ak fila fali iha tempu ne’ebá.

Istória ne’e hakerek husi: Tomás de Jesus Albino, Membru Asosiasaun Estudante Munisipiu Liquiça (ASEMUL)




Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

error: Alert: Chega! Area Protejidu!
X