REZULTADU SEMINÁRIU NASIONAL: “Tinan 20 Restaurasaun Independénsia”

258

Tinan 20  Restaurasaun Independénsia: Situasaun Reál  Tuir Ona Juventude Rezisténsia Sira Nia Idealizmu Ba Libertasaun Patria & Libertasaun Povu ka lae? Seminariu ne’e realiza iha loron 17 no 18 Maiu 2022, iha Salaun Konferensia Centro Chega! Antigo Comarca Balide, Dili.

Pontu krítiku ka rekomendasaun sira ne’ebé hetan husi Semináriu Nasionál durante loron rua (17 no 18 Maiu 2022) ne’ebé organiza husi Centro Nacional Chega!I.P no Comite Orientador  25 (CO25) mak hanesan tuir mai:

  1. Pratika dezenvolvementu iha setor hotu-hotu tenke refleta idealizmu no valores rezistensia ne’ebé nesisita abnegasaun total husi komponente estadu tomak.
  2. Estadu Timor-Leste atu hametin unidade nasionál no tane aas nafatin valór no prinsipiu sira ne’ebé kuda ona iha Timoroan sira nia fuan no laran durante luta ba libertasaun nasionál, liu-liu valór sira respeita malu, servisu kolektivu no hametin kualidade igualdade jeneru,
  3. Fó valór, dignifika no respeita Dalen Tetun no Dalen Materna sira (Lia Inan sira), no labele uza ita nia diferensia iha Lian, Etniku no Jeografia hodi fahe malu. Nune’e mos evita aproveita dalen sira hodi limita asesibilidade ba oportunidade.
  4. Governu presiza apoia Grupu Komunidade sira ho fasilidade, ekipamentu, no mákina sira, hodi hasa’e fali númeru produsaun ai-han iha rai laran,
  5. Apoia joven ka estudante kreativu sira ne’ebé prodúz mákina produsaun foun sira, nune’e mákina ne’ebé prodúz la’ós atu halo promosaun de’it no kompleta sira nia estudu, maibé bele uza iha komunidade nia leet,
  6. Kontinua suporta Kooperativu ne’ebé eziste, nune’e bele lori benefisiu ba povu barak nia moris,
  7. Ministériu Ensinu Superior, Siénsia no Kultura, liu-liu Fundu Dezenvolvimentu Kapitál Umanu (FDCH) atu halakon diskriminasaun Asesu ba Bolsu Estudu,
  8. Juventude no Estudante sira atu dezenvolve kualidade demokratizasaun no hametin forsa kontrolu ba polítika governu no ezekusaun orsamentu ne’ebé fó benefisiu ba povu, no kontrolu ne’e labele halo liu husi eleisaun de’it, maibé tenke halo ho regulár no beibeik hanesan movimentu síviku ida.
  9. Presiza mekanizmu ba elaborasaun konseitu nasionál no tranferénsia valór rezisténsia,
  10. Instituisaun estadu sira presiza nafatin promove rekonsiliasaun no diálogu permanente husi nivel altu to’o komunidade sira iha área rurál ka nivel lokál,
  11. Estadu Timor-Leste atu kontinua fó rekoñesimentu ba komunidade ka sosiedade Timoroan ne’ebé fó kontribuisaun ba luta libertasaun nasionál,
  12. Halakon tipu diskriminasaun no dominasaun hotu iha komunidade nia leet no respeita valór umanu sira,
  13. Alokasaun Orsamentu ne’ebé ideál no balansu ba área Agrikultura, Edukasaun no Saúde,
  14. Halo balansu ba dezenvolvimentu no labele hamosu klase oi-oin iha dezenvolvimentu nia laran,
  15. Presiza nafatin konsensializasaun ba foin sa’e sira kona ba nasionalizmu, patrirotizmu no tane as prinsipiu igualidade hodi forma ema nia konsensia ba abnegasaun total iha prosesu konstrusaun estadu.
  16. Estadu tenke asegura povu nia moris diak iha setor vital sira mak hanesan, ekonomia, saude, edukasaun agrikultura no justisa
  17. Kontinua haforsa produsaun agrikula no dezenvolve setor Turizmu ne’ebé integradu atu nune’e bele fo benefisiu ba estadu tomak.
  18. Estadu presiza kontinua tau atensaun ba vitima funu nian haktuir rekomendsaun sira husi relatoriu Chega! no Per Memoriam ad Spam.

Informasaun kompletu bele haree iha ne’e: Rezultadu Pontus Kritiku no Rekomendasaun husi Seminariu Nasional.




Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

error: Alert: Chega! Area Protejidu!
X