Profesor Na’in 19 Partisipa Workshop Kona-ba Istória no Edukasaun iha TL

212

Dili – (26 Setembru 2023), Centro Nacional Chega!I.P servisu hamutuk ho Ministeriu Edukasaun (ME), United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization (UNESCO) ho apoiu Korea International Cooperation Agency (KOICA) organiza workshop loron rua, (26-27 Setembru 2023), ba profesor sira iha Rede Profesor Istória (RPI).

Workshop ne’e ko’alia kona-ba kualidade istória no Edukasaun ba Paz iha Timor-Leste no partisipa husi Profesór Istória (RPI) ne’ebé hanorin iha eskola primária no sekundária husi munisípiu 4 kompostu munisípiu Manufahi, Liquiça, Aileu, inklui Rejiaun Administrativu Espesial Oecusse Ambeno (RAEOA) hamutuk 19.

Objetivu workshop mak atu hasa’e profesor sira nia koñesimentu atu kontribui no reforsa responsabilizasaun no kapasidade nasional harii futuru di’ak ida iha dame, justisa no prosperidade iha Timor-Leste.

Alende ne’e, atu valoriza koñesimentu no konsiensializasaun profesor sira kona-ba istória nasionál, konstrui kapasidade atu sira iha koñesimentu kona-ba Istória ho abilidade pedagójika, no mos atualiza rekursu ensinu (livru, relatóriu, áudio no materiál vizuál), fahe experiénsia kona-bá istória ne’ebé hanorin iha eskola atu aprende entre sira seluk iha Rede professor istória.

Diretór Ezekutivu Centro Nacinal Chega!I.P, Hugo Maria Fernandes iha diskursu abertura workshop informa, profesor sira iha Timor-Leste hasoru dezafius oin-oin. Dezafius hirak ne’e, primeiru, materia didatika ne’ebé apoiu ita boot sira (profesor) nia servisu lorloron hodi hanorin estudante iha eskola. Segundu uniformidade iha konteudu kona-ba interpretasaun ba eventu istoriku ne’ebé lahanesan. Terseiru laiha kontinuidade formasaun.

Nia haktuir, atu hasa’e abilidade profesor sira nian mak, sira tenke hetan formasaun beibeik atu nune’e atualiza nafatin sira nia koñesimentu kona-ba maneira oinsa mak hanorin iha aula laran. Tanba mundu agora globalizasaun iha maneira no lala’ok barak oinsa mak hato’o lisaun ida kona-ba estudante sira.

“Ho formasaun ka workshop ne’e atu fasilita prosesu ne’e ba manorin sira atu bele iha abilidade mais resente ba oinsa mak tulun ita nia estudante sira atu bele iha abilidade kritiku,” Diretór garante.

Diretór Nasional ba Ensinu Jerál, Ministeriu Edukasaun (ME), Benjamin Gomes esplika, Ministeriu Edukasaun koopera ho Centro Chega!I.P, iha tinan rua ba kotuk halo ona formasaun ba profesor sira no iha tinan ida ne’e kontinua nafatin fo formasaun tanba importante.

“Ami husu ba profesor sira, imi aproveita didi’ak loron rua ne’e ho diak. Saida mak imi hetan hodi hatutan ba ita nia oan sira. Kualidade istória ne’e signifika ita hato’o buat ne’ebé kualidade,” Benjamin subliña.

Istória sai hanesan forsa pozitivu ida ba rekonsiliasaun no konstrusaun dame nian, importante tebes liu-liu materiál ensinu inklui kuríkulu eskolar tenke iha narativa ekilibrada no inkluziva, maibé mós edukasaun síviku no dame nian konsentra iha dever no responsabilidade sira juventude nian nu’udar membru ativu sosiedade integra iha pedagojia.

Profesor sira tenki hatene istória signifikadu no edukasaun pás hanesan forsa katalitika ba rekonsiliasaun no konstrusaun ba pás no tenki iha koñesimentu nesesáriu. kompeténsia, no rekursu sira hodi entrega istória ho forma fasilita no promove toleránsia, mútua respeitu, no konvivénsia.

Istória iha papel importante ida iha avansu ba uniaun sosiál no konfiansa iha komunidade lokál no nasionál, kontribui ho maneira pozitivu ba rekonsiliasaun konflitu no konstrusaun dame nian. Ensinu Istória la’ós de’it permiti jerasaun sira tuir mai hodi rekoñese difikuldade sira kona-ba pasadu, maibé ajuda mós hanoin koletivu futuru ne’ebé sira hakarak moris hanesan komunidade ida no sosiedade ida tomak.

Enkuantu, Timor-Leste, hanesan nasaun ne’ebé joven liu iha Ázia, komemora tinan 21 husi ninia restaurasaun independénsia iha tinan 2002, halo ona progresu importante sira iha dezenvolvimentu ekonómiku ho sosial ho asesu di’ak liu iha asesu ba serbisu báziku sira hanesan saúde, edukasaun, bee ho saneamentu. Maibé, tanba nasaun ida mosu husi nasaun ida istória traumátiku husi kolonializmu, konflitu, no violénsia polítika, Timor-Leste hasoru daudaun ho ema barak dezafiu sira hodi hetan dame pozitivu ne’ebé sai rekezitu ba dezenvolvimentu sustentável.

Media Chega!.




Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

error: Alert: Chega! Area Protejidu!
X