Komunikadu Imprensa: CNC Organiza Workshop ba Rede Manorin Istoria Kona-ba Istoria no Edukasaun ba Pas iha Timor-Leste

93

(Dili, 25 Marsu 2024) – Centro Nacional Chega! Instituto Publiku (CNC I.P) servisu hamutuk organizasaun internasional United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization (UNESCO) no Ministeriu Edukasaun (ME) organiza Workshop loron 2 (25-26 Marsu)  ba Rede Manorin Istória kona-ba kualidade istória no edukasaun ba paz iha Timor-Leste.  

Rede manorin sira ne’ebé partisipa iha wokshop ne’e mai husi munisipiu 13 inklui Rejiaun Administrativa Espesiál Oekuse Ambeno (RAEOA), ne’ebé kada munisipiu ema na’in rua, feto ida no mane ida, ho total partisipante ba wokshop ne’e hamutuk ema na’in 30.

Objetivu prinsipal husi workshop ne’e mak atu hasa’e manorin sira nia koñesementu kona-ba Istoria no Edukasaun Pas iha Timor-Leste, no mos hasa’e manorin sira  nia konsiénsia, kapasidade no abilidade hanorin istória no edukasaun ba paz. Objetivu prinsipal seluk mak manorin sira atualiza sira nia metodu hanorin bazeia ba disponivel livru, relatóriu, materiál audio no visual sira. Alende ne’e, manorin sira mos sei fahe esperiénsia ba malu no aprende hamutuk kona-ba mekanizmu hanorin, tuir manorin sira idak-idak nia abilidade.

Razaun Centro Nacional Chega!I.P fo workshop ba manorin sira tanba sira nia papel importante tebes. Tanba papél istória nian edukasaun iha promosaun koezaun sosiál no konfiansa, hahú husi komunidade to’o komunidade nivel nasionál, importante tebes ba promosaun rekonsiliasaun konflitu no harii dame. La’ós atu fahe koñesimentu kona-ba aspetu dezafiu sira iha pasadu, edukasaun istória nian fó kbiit ba jerasaun sira tuir mai atu koletivamente hanoin kona-ba futuru ne’ebé sira hakarak atu harii nu’udar komunidade no sosiedade ne’ebé koesivu.

Atu uza poténsia pozitivu edukasaun istória nian ba rekonsiliasaun no harii dame, ne’e la’ós imperativu de’it atu asegura katak materiál hanorin, inklui kuríkulu eskola, aprezenta narrativa ida-ne’ebé ekilibradu no inkluzivu, maibé mós atu integra edukasaun sívika no dame iha abordajen pedagojiku. Ida-ne’e envolve foka liu ba devér no responsabilidade juventude sira-nian nu’udar kontribuinte ativu ba sosiedade.

Entaun workshop ne’e hanesan mós fator signifikante  ida papél profesór sira-nian, ne’ebé, nu’udar fornesedór edukasaun direta, tenke rekoñese importánsia Istória no edukasaun dame hanesan forsa katalitiku ba rekonsiliasaun no harii dame. Sira tenke iha Koñesimentu, abilidade no rekursu sira ne’ebé presiza atu fornese edukasaun iha istória ho maneira ne’ebé fasilita no promove toleránsia, respeitu ba malu, no ko-ezisténsia entre estudante sira. Hodi halo nune’e, mestre sira sai Instrumentál atu forma jerasaun ida iha futuru ne’ebé la’ós de’it informadu kona-ba pasadu maibé mós kompromete atu promove kompriensaun no armonia iha sira-nia komunidade nia laran no mós iha li’ur.

(Media-CNC)




Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

error: Alert: Chega! Area Protejidu!
X