Jose: Ha’u Sai Hanesan Estafeta Direita Ba Comando Da Luta

210

Mai ita hatene ema nian istória pasadu durante konflitu polítiku (1975-1999) liu husi Programa Hatutan Memória. Nune’e, iha publikasaun ida ne’e, ami fahe informasaun ba maluk sira kona-ba istória Jose Pinto Soares “Buka Moris”.

Bainhira Indonézia invade iha tinan 1975, ami evakua ba akampamentu Tubaraun, Fatuk-Liurai. Depois ami muda ba fatin ida naran Tuba Kumbili tanba militár Indonézia halo operasaun makaas. Iha tinan 1976 ami halai tutan ba mota Lalini nian, to’o tinan 1978 ami tama ona ba Natarbora. Ami iha-ne’ebá to’o baze apoiu rahun. Molok ida-ne’e iha tinan 1977 ami hahú estabelese ona zona. Zona Bravo iha Manatuto, Zona 28 de Novembro iha Baucau no Zona 20 de Maio iha Viqueque. Momentu ne’eba ami konsentra hamutuk maibé depois ami hetan orientasaun atu populasaun ida-idak fila ba ninia fatin.

Nune’e ami fila ba Manatuto liuhusi mata-dalan ema Lospalos oan ida mak lori ami sai husi kordaun inimigu nian, tempu ne’ebá ami hamutuk ho Amo Carlos. To’o iha Manatuto ami hetan fali ligasaun husi forsa armada sira, liuliu Komandante Kanai no Maeito, depois sira halo ligasaun fali ho komando Galaxy. Husi ne’ebá mak ami hetan foos, roupa no batar. Populasaun sira komesa lere to’os hodi kuda batar. Tempu batar isin ona, inimigu serku hodi silu batar ne’ebé ami kuda. Nune’e ami muda fali ba foho ida naran Bauran. Ami hela iha ne’ebá durante fulan rua. KORAMIL Laleia nian kaptura ami iha fulan-Abril 1979.

Sira detein ami iha KORAMIL Laleia nian durante fulan rua ho balu. Depois sira 38 lori fali ami ba KODIM 1631 Manatuto. Iha-ne’ebá sira investiga ami hafoin sira haruka ami filafali ba uma, maibé iha obrigasaun atu aprezenta an kada loron. Tama iha tinan 1990 ami komesa hetan fali ligasaun ho frente armada. Ha’u sai hanesan estafeta direita ba Comando da Luta. Iha Kaixa Merkadu, ha’u mak toma responsabilidade ba estafeta ligasaun direita sira husi Comando da Luta nian no Chefe Estado Maior Taur Matan Ruak. Iha tinan 1992 ema kaptura ELP-Mauhare, Sekretáriu no Vise Sekretáriu Boaventura no Tossa no mós estafeta ida naran Marinjawa.

Bainhira investiga, kolega sira temi ha’u-nia naran, entaun sira haruka ha’u-nia kolega estafeta ne’ebé sira kaer mai lori ha’u ba aprezenta an iha Kopassus. Kopassus sira fó serbisu ba ami na’in ha’at atu buka Lu-Olo, Konis Santana, David Alex no Falur Rate Laek. Kopassus sira dehan ami na’in haat ne’e mak kaer ka oho ema sira hirak ne’e, ami sei hetan osan billaun tolu. Iha fulan-Janeiru tinan 1993 ami hakerek karta ba Chefe Estado Maior hodi informa katak ami serbisu ho militár Indonézia. Chefe Estadu Maior orienta ami atu bele serbisu hamutuk ho inimigu maibé persiza tau iha ulun hodi kontinua luta ba oin.

Nune’e ami kontinua serbisu ho Comando da Luta to’o loron 30 fulan-Agostu 1999. Iha tinan 1996, estrutura hetan orientasaun husi Comando da Luta hodi forma NUREP. Nune’e ami harii NUREP loron, 7 fulan-setembru iha Manatutu. Ami komesa serbisu to’o tama iha tinan 1999. Ami lori tan Chefe Estado Maior mai iha vila laran iha loron 4 fulan-Novembru 1997. Momentu ne’ebá Chefe Estado Maior mai hela iha área Kumbulun, vise Tossa nia uma. Maibe, tanba inimigu nia movimentu makaas, ami koordena fali Amo Parokia Domingos Cunha ho Padre Mariano hodi muda fali Chefe Estado Maior ba iha rezidénsia igreja nian durante semana ida, hafoin muda fali ba iha abrigu. Atu tama ba tinan 1998, ami muda fali ba suku Liurai 39 (Remexiu).

 Iha ne’ebá ami hotu konsentra iha Wemori hodi komemora loron 20 fulan-Agostu 1999. Ami iha ne’ebá to’o referendu iha loron 30 fulan-Agostu 1999, liutiha loron rua mak ami filafali mai iha Manatuto. Hafoin referendum, Grupu Mahodomi halo movimentu makaas ona entaun ami ho vise Tosssa sai tiha ba foho iha parte Manatuto nian. Iha loron 4 fulan-Setembru 1999, hafoin rona rezultadu referendu nian, pro-outonomia sira komesa sunu ona Manatuto. Nune’e ami hela deit iha foho até situasaun normal mak ami foin tun fali mai iha vila no hela provizóriu iha baraka to’o hetan ajuda husi komunidade internasionál, liu husi organizasaun naun-gover[1]namental, Care.

Hakerek husi: Albertina Gomes Soares, Estudante Ensino Sekundario Kay Rala-Manatuto




Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

error: Alert: Chega! Area Protejidu!
X