DR. Murni Konsidera Timor-Leste Nia Istória no Rekonsiliasaun Sai Lisaun Ba Sosiedade

65

Díli – (14 Agusto 2025), Expert Researcher Center for Political Studies and Economic Diplomacy (PSEAD), DR. Murni Wan Mohd Nor hatete, Timor-Leste nia istória luta ba ukun rasik-an no prosesu rekonsiliasaun entre Timor-Leste ho Indonézia ne’ebé mak iha, sai lisaun di’ak atu ema hotu bele aprende.

Kestaun ne’e hato’o wainhira hala’o vizita ba Museu Chega!. Iha vizita ne’e, hodi haree istória narativu sira, haree grafiti sira no vizita sela nakukun ne’ebé mak uluk militar Indonézia uza hodi halo interogasaun, detensaun, torturasaun no violasaun direitus umanus oin-oin ba Timoroan sira durante tinan 24 nia laran.

Narativa istória ne’ebé Prezerva iha Museu Chega! kona-ba “Infernu Iha Comarca”

Bainhira dadur sira hetan kaptura no lori ba Comarca, sira hatene kedas katak sei sofre tortura maka’as, ne’ebé sira sai dadur durante tinan barak lahó julgamentu no nein hatene tansá sira hetan kastigu. Bainhira de’it sira barani atu husu, hanesan dadur ida hatete, sira sei hetan baku maka’as liután.

Iha Comarca, polísia militár sira ataka maka’as dadur sira. Sira sei halo abuzu fíziku no mentál ba dadur sira ne’ebé foin to’o. Sira haruka dadur sira hamriik iha kampu klaran iha loromatan nia okos husi rai-naroman to’o lokraik. Dalaruma sira tau sira iha liña hanesan hamaran ikan iha betaun manas leten. Se dadur ida oin-nakukun, sira sei rega bee malirin atu nia hadeer. Sira repete métodu ba torturasaun ida-ne’e ba beibeik.

Infernu iha Comarca parese atu dura ba nafatin. Hafoin habai iha loromatan okos, dadur sira ho de’it roupa laran hanesan iha isin-lolon, tranka iha kadeia durante loron ka semana naruk. Iha sela ne’e, dadur sira laiha sentidu ba tempu.

Dalabarak forsa militár Indonézia hasai sira-nia roupa durante interrogasaun. Dalaruma sira hatama kanuru ida ba sira-nia ánus hodi buka “biru”, ne’ebé ema fiar katak iha kbiit atu halo nia na’in lakon.

Durante vizita, DR. Murni Wan hamonu mataben tanba haree istória narativa kona-ba aktu violasaun direitus umanus pasadu ne’ebé mak militar Indonézia halo ba Timoroan sira kruel liu.

Murni Wan esplika, istória pasadu povu Timor-Leste nian, luta ba ukun rasik-an nakonu ho sofrementu no terus oin-oin, militar Indonézia halo detensaun no troturasaun kruel ba Timoroan sira. Maibé ohin loron rekonsiliasaun entre Timor-Leste ho Indonézia di’ak tebes. Tanba ne’e interesante tebes atu aprende istória Timor-Leste no aprende prosesu rekonsiliasaun.

Hafoin remata vizita, DR. Murni Wan halo enkontru ho Diretór Ezekutivu Centro Chega!I.P, Hugo Maria Fernandes hodi partilla informasaun kona-ba servisu sira ne’ebé parte rua halo. Diretór Ezekutivu mos introduz mandatu Centro Chega!I.P nian ligadu ba implementasaun rekomendasaun sira husi relatóriu Chega! no CVA nian no esplika kona-ba servisu sira Centro Chega! halo liu-liu ba asuntu prezervasaun, rekonsiliasaun no seluk tan.

Media Chega!.




Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

X