Centro Chega! Lamenta Kriteria FDCH Fó Bolsu Estudu ba Kbiit Laek Nia Oan

218

Ekipa Centro Nacional Chega!I.P, ne’ebé lidera husi Diretór Ezekutivu Sr. Hugo Maria Fernandes, Tersa-feira ne’e (15/06/2021), kontinua halo audiénsia ho Bankada Parlamentár Partidu Libertasaun Popular (PLP) iha Sala Bankada Parlamentu Nasionál, hodi hato’o relatóriu progresu servisu Centro Chega! nian ba periodu Janeiru-Maiu 2021 no preokupasaun balun relasiona ho polítika ba lejizlasaun no diploma sira ne’ebé atrazu iha ministériu balun.

Durante audiénsia ho Bankada Parlamentár PLP, asuntu ida ne’ebé sai preokupasaun husi Centro Chega! mak kona-ba kriteria Fundu Dezenvolvimentu Kapital Humano (FDCH) ne’ebé estabelese hodi fó bolsu estudu ba kbiit laek nia oan sira ho valór minimu ne’ebé aas tebes no dala barak difisíl ba Kbiit Laek nia oan sira atu asesu.

Diretór Ezekutivu Centro Chega! Sr. Hugo Maria Fernandes hateten, ho kondisaun moris iha família ne’ebé menus ba fasilidade, mak susar tebes ba Kbiit Laek nia oan sira atu hetan valór ne’ebé di’ak, ho nune’e Centro Chega! husu Bankada Parlamentár PLP atu bele komunika ho governu liu-liu FDCH atu bele buka solusaun katak, fó bolsu estudu ba kbiit laek nia oan sira lapresiza valór tuir estandar maibé bele aplika kriteriu espesífika ruma ba sira, nune’e bele asesu mós ba bolsu estudu husi governu.

“Ha’u hanoin se hanesan ne’e kbiit la’ek nia oan sira susar atu hetan ida ne’e, karik uza modellu seluk kontratu katak tenke liu semester, kada semester tenke liu labele failla, kuandu failla dalarua sai, ou osan ku’a. Ha’u hanoin ida ne’e bele”, dehan Diretór Ezekutivu Sr. Hugo Maria Fernandes.

Fulan ida ne’e Centro Chega! hatama ona lista kbiit la’ek sira nia oan hamutuk 160 ba iha Ministériu Ensinu Superior Ciénsia e Kultura (MESCK) atu hetan bolsu estudu. Bolsu estudu ida ne’e, atribui ba vítima nia oan sira. Fundu ne’e FDCH mak jere hela.

Ho esplikasaun ne’e, Vise Prezidente Parlamentu Nasional, Sra. Maria Angelina Lopes Sarmento agradese ba Centro Chega! tanba hatudu progresu servisu ne’ebé di’ak no rezultadu relatóriu ne’e bele tulun ka ajuda hodi levanta iha plenaria.

Deputada ne’e konkorda ho Centro Chega! nia hanoin katak, loloos FDCH labele kria kriteria ne’ebé fó todan ba kbiit laek nia oan sira tanba kbiit laek nia oan sira menus fasilidade entaun difisil ba sira hodi hetan valór IPK ne’ebé boot.

Tanba politika estadu no governu hodi fó bolsu estudu ba kbiit laek nia oan sira ne’e hanesan rekompensa fali ba ema sira ne’ebé kontribui ba luta libertasaun liu husi nia oan sira. Nune’e tenke fó oportunidade ba nia oan sira tanba to’o agora sira nia inan aman sira lahetan oportunidade ba servisu liu-liu ba sira ne’eb’e hela iha área remota sira.

Alende ko’alia kona-ba Bolsu Estudu ba Kbiit Laek nia oan sira, relata mós kona-ba Rekomendasaun Chega! no PMAS sira ne’ebé mak aliña ho Polítika GK-VIII nian implementa liu husi atividade sira hanesan tuir mai: 

  • Prezervasaun Sitiu Istoriku: Iha tinan ida ne’e, bazeia ba orientasaun husi Sua Eselensia Primeiru-Ministru nian iha tinan 2020, Centro Chega! kontinua koordena ho Ministeriu Saúde, Centro Integrado Gestao Crisi (CIGC), no Ospital Nasional Guido Valadares hodi utiliza Ospital Dr. Antonio Carvalho, Lahane nu’udar Fatin Isolamento ba pasiente COVID-19. Centro Chega! Ministériu Saúde no CIGC asina ona Akta Rehabilitasaun nian hodi bele halo ajustamentu ba parte balun hosi Ospital refere hodi bele atende ba nesesidade tratamentu pasiente COVID 19 maibe mos la halo mudansa signifikante ba aparense istoriku Ospital nian.
  • Sítiu Istóriku nu’udar Distinasaun Turístiku: Iha aspeitu prezervasaun sítiu istóriku nian, iha periodu ida ne’e, Centro Chega! kompleta ona narativa ba sinalizasaun sítiu istóriku 16 iha Munisípiu Dili no mos koopera ho MTCI hodi halo ona identifikasaun ba sítiu istóriku 10 hodi dezenvolve nu’udar distinasaun turistiku iha Dili.
  • Muzeu Rezisténsia Munisipál: Iha periodu ida ne’e, Centro Chega! konsege de’it halo koordenasaun ho autoridade munisípiu Manufahi no Viqueque ne’ebé mak iha potensia atu estabelese Muzeu Rezistensia Munisipál iha tinan fiscal 2021. Muzeu ne’e sei prezerva no fó asesu ba públiku dokumentu sira rezisténsia nian husi Munisípiu refere no mos sai nudar fatin aprendezajen nian ba estudante no joventude sira.
  • Peskiza Istóriku: Iha periodu ida ne’e, Centro Chega! kompleta ona parseria ho UNPAZ, UNITAL, UNDIL no Timoriana hodi halo peskiza Komunidade Ida Istoria Ida iha Suku Komoro, Motael, Kolmeta, Villa Verde, Bekora, Lahane Ocidental, no Dare. Nune’e mos Centro Chega! hahu ona halo peskiza konaba Hamlaha Sistimatiku iha periodu 1978-1983.
  • Prezervasaun Arkivu Istoriku: To’o iha periodu ida ne’e, dadus konaba Arkivu Centro Chega! hanesan tuir mai: total arkvu sira rejista no konserva iha kaixa Husi numeru ne’e, kaixa 424 dijitaliza ona; dokumentu hamutuk 366 seidauk digitaliza. Husi numeru total dokumentu mak dijitaliza ona hamutuk 10404; dokumentu elektroniku hamutuk   4187 mak dijitaliza ona; fotogradia hamutuk 8710 mak digitaliza ona. Nune’e too periodu ida ne’e hamutuk 28953 arkivu mak dijitaliza ona.  Nune’e mos Centro Chega! finaliza ona prosesu aprovizionamentu ba kompra ekipamentu digitalizasun ne’ebe nia orsamentu hetan hosi Kooperasaun Franca no Prince Claus Foundation, Olanda.

Enkontru ne’e partisipa husi Chefe Bankada PLP Sr.Cornélio da Conceição Gama “L-7”, no Membru sira mak hanesan Francisco de Vasconcelos, Maria Angelina Lopes Sarmento no Sr. Regina Freitas.




Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

error: Alert: Chega! Area Protejidu!
X