Centro Chega! Enkoraja Komunidade Sira Konta Sai Istória Pasadu

198

Dili – (Kuarta-feira, 18 Maiu 2022), Centro Nacional Chega!I.P lidera hosi Diretór Ezekutivu, Hugo Maria Fernandes akompaña hosi ekipa Divizaun Peskiza no Arkivu Istóriku (DPAI) asina Akordu Servisu Hamutuk (ASH) ho Diretór Ezekutivu Asosiasaun RAMOS (Reachers, Analise, Obseving, Sustainable), Ajerino Vieira iha edifisiu Centro Chega! Antigu Comarca Balide-Dili.

Objetivu hosi asina ASH atu halo peskiza istória komunidade nian kona-ba saida mak akontese depois de invazaun Indonézia, movimentu polítiku saida de’it mak akontese iha suku laran durante invazór Indonézia no oinsá polítiku sira organiza populasaun luta hasoru invazór Indonézia 1974-1999.

“Istória komunidade sira nian importante tebes no presiza hakerek sira nia istória narativa, atu nune’e bele iha balansu narativa komunidade nian no aban bainrua peskizadór halo peskiza sira iha ona referensia”, dehan Diretór Hugo iha asina ASH ho Asoaisaun RAMOS.

Tanba kontribuisaun luta ba ukun rasik la’os ema matenek de’it mak halo, maibé povu kiik no povu baibain mós fo sira nia kontribuisaun ba luta ukun rasik-an. “ohin loron iha sosiedade kontinua hatudu liman ba malu no istóri malu katak sira mak luta, ami mak luta”.

Nune’e, Diretór Hugo husu ba komunidade sira iha suku atu konta ita boot sira nia istória pasadu ba Asosiasaun RAMOS tanba sira hakerek imi nia istória pasadu hodi rai no sai hanesan istória narativa pasadu hodi halo prezervasaun.

Agradese tebes ba Asosiasaun RAMOS tanba bele iha inisiativa halo peskiza istória komunidade sira nian iha nivel suku kona-ba komunidade sira nia partisipasaun ba prosesu luta ba ukun rasik-an.

Diretór Ezekutivu Asosiasaun RAMOS, Ajerino Vieira agradese Centro Chega! ba konfiansa ne’ebé fó hodi halo peskiza kona-ba istória komunidade nian iha suku kona-ba sira nia kontribuisaun prosesu luta ukun rasik-an.

Razaun ba Asosiasaun RAMOS hakarak halo peskiza istória iha suku nian tanba durante ne’e istória sentraliza de’it ba ema boot sira, ba komunidade baibain laiha tanba ne’e mak RAMOS mai hakarak halo balansu istória espesifiku liu oinsá movimentu politiku akontese iha suku iha tinan 1974-1999 no durante invazaun Indonézia konsekúensia saida ba komunidade sira iha suku?.

Razaun sira ne’e sai fundamentu no ita hakarak hatene lolos, tanba saida mak komunidade no populasaun baibain iha suku ne’e kontribui makas ba funu libertasaun?, maibé sira nia istória ne’e taka ema lahatene. Hatene mak istória ema boot de’it maibé komunidade sira ne’ebé sai hanesan bee ba razisténsia sira ne’e ita barak liu abandona.

“Ami iha rekursu umanu maibé, naton atu halo peskiza. Ema sira ne’e, la’os esperensia istória door, maibé ami iha  esperensia peskiza  nomós ami iha rekursu ne’ebé preparadu tun ba baze atu moris hamutuk ho komunidade durante fulan rua”, nia afirma.

Media Chega!




Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

error: Alert: Chega! Area Protejidu!
X